sexta-feira, 10 de maio de 2013

Master Plan Oe-Cusse; “Portu-Aeroportu Faze Primeiru”


,

Jornal Timor Post - Sesta-Feira, 10 Maiu 2013

Prioridade infraestrutura ba primeira faze iha programa no master plan (Planu Boot) zona espesial iha Oe-Cusse maka portu no aeruportu.

“Ita tau perioridade uluk iha portu no aeroportu tanba wainhira atu implementa infraestrutura iha area seluk ita presiza hatama sasan, tanba ne’e area rua ne’e mak perioridade uluk atu harii,” informa eis primeiru Ministru (PM) ne’e ba jornalista sira, Kinta (09/5) iha rezidensia Farol, wainhira prepara atu hala’o ninia vizita ba Oe-cusse hodi koalia ho komunidade Ou-cusse.

Nia hatutan, husi area rua ne’ebe perioridade ne’e ninia item la hanesan, purtantu, infraestrutura ba portu kona ba kustu 120 mill Euro, no Aeroportu ninia kustu 160 Mil Euro.

“Maibe kustu sira ne’e laos estimasaun governu Timor nian, ita foti kustu sira ne’e husi estimasaun rai liu nian, ne’eduni, ita halo komparasaun ba ita nia rain kustu kiik,” nia sublina. Entertantu, koalia kona ba kompania hira mak sei fo apoiu konstrusaun ba infraestrutura iha zona espesial ne’e, Alkatiri informa iha kompania barak mak sei tama, sira mai husi Eropa no Azia.

Nune’e mos, Eis Primeiru Ministru Dr. Mari Alkatiri iha tempu badak sei hala’o workshop (Seminariu) hodi koalia ho komunidade Oe-Cusse oan. Molok hasoru malu ho komunidade sira iha Distritu Oe-cusse, iha mos grupu avansadu ida ne’ebe apoiu Alkatiri sei lao uluk hodi prepara ajenda no programa sira, atu nune’e seminariu refere la’o ho diak.

“Hau halo enkontru dala hira ona, laos deit ho governu maibe halo mos ho Oe-cusse oan sira iha Dili ne’ebe apoiu husi Ministeriu Estatal para atu tun ba Oe-Cusse iha semana ne’e,” hateten Alkatiri iha ninia rezidensia Farol, Dili. “Hau sei koalia ho autoridade sira hanesan administrador, lider tradisionais, komunitariu no veteranu sira,” nia hatutan.

Liu husi Prezensa ne’e, Alkatiri mos sei halo vizita ba fatin lubuk ida tanba projeitu ne’e integradu ne’ebe sei kobre area lubuk ida, tanba ne’e, Alkatiri hateten, nia tenki halo vizita ba fatin sira ne’e para atu haree besik liu tan kondisoens iha fatin sira ne’e, zona espesial refere iha area 17 mak sei realiza iha ne’eba.

Area infraestrutura sira ne’e sei fahe ba parte rua, ida, ba infraestrutura publikus no ida seluk infraestrutura privadus, infraestrutura publikus preokupa area 23 kompostu husi aeroportu, porto komersial no relreiu, portu ba peskas, sentral produsaun enerjia, redi varia rejional, sentral mini hidrikas, sentral eolokas, sentral fotovoltaikas, sentral biomassa, tratamentu agua, tratamentu esgostos, tratamentu residues, area desportiva, edifisiu administrative ZEESM, habitasoens realojamentu, instalasaun para polisia, instalasaun ba bombeiros, matadouro, merkadu abastesedor, distribuisaun enerjia, distribuisaun gas, telekomunikasoens, no vias de komunikasaun.

Nune’e mos husi infraestrutura privadu perkore, ospital, rehabilitasaun ospital atual otel Resort, Otel negosiu, aparthoteis, eskolas, habitasaun, eskritorius, Zona komersial/merkadu, sentru kultura, sentru espiritual, sentru formasaun, universidade, industria, korreius, no sentru trasnporte.

Infraestrutura ne’ebe sei hala’o iha zona espesial ne’e la’os deit governu meska mak sei kaer maibe iha mos emprejariu estranjeirus lubuk sei involve iha laran. Tanba ne’e, ita hahu agora halo aprosimasaun uluk ho komunidade Oe-Cusse oan sira iha Dili inklui mos sira iha enclave rasik para bele hatene benefisiu husi planu Master ne’e bele fo benefisiu ba ema hotu, tuir nia katak antes atu hahu prosesu implementasaun master plan ne’e hodi bele fo benefisiu ba ema hotu, tuir nia katak, antes atu hahuprosesu implementasaun Master Plan ne’e tenki iha uluk estudu ida ne’ebe klean hodi haree husi impaktu social no ekonomiku, ambiente no mos cultural.

Sem comentários:

Enviar um comentário