segunda-feira, 28 de fevereiro de 2011

Audensia Spesial Atu Deskuti Situasaun Oe-cusse

Parlamento Nacional Timor Leste, Komisaun C, Ekonomia, Finansas no Anti Korupsaun, iha loron 4 Marsu 2011, tuku 10 sei halao audensia publika atu deskuti situasaun ekonomia,social no problema transporte nebe efeta vida povo Oecusse. Audensia ne'e organija husi Presidenten Komisaun C, Deputado Dr Manuel Tilman, atu husu responsabilidades Governu sobre situasaun hirak iha leten. Komisaun C konvida mai husi Governu; Sekretario Estado Rejiaun Oekusse, Ministro de Desenvolvimentu, Ministro Agricultura, Ministro Administrasaun Estatal no Ordenamentu Territorio, Ministro das Infra-Estruturas, Direktor Jeral dos Transportes Maritimas e Terrestres, Reprezentante da Estudante do Distritu husi Oekusse.

domingo, 27 de fevereiro de 2011

Projeto Proteksaun Mota Tono no Zona Agricola Tono iha 2011 bainhira mak komesa?


Ida ne'e maka Mota Tono, Mota ne'ebe kondisoens hahu husi tempu portuques no Indonesia nia tempu fahe Komunidade Oecusse parte Leste no  Weste.
Planu Orsamentu Jeral de estadu ba 2011 indika ona atu Harii Ponte Tono nee'be sei fornese mobilizasaun iha futuru.

Fundus ne'ebe indika iha Fundus Infrastruktura tuir Livru III Orsamentu Jeral Estadu ne'e sei aloka orsamentu hamutuk USD $ 500.000,00. hamutuk husi fundus infrastrukta ba estradas no Ponte Timor Laran tomak iha USD $ 15.485.000,00.


Perguntas tuir mai mak, Wainhira los maka Projeitu ne'e halao?
Hafoin OJE 2011 aprovadu iha Decembru 2010. fundus infrastruktura tuir lolos hahu dadauk ona ninia eksekusaun inklui iha Oecusse. Maski nune'e TOLAS se tenta nafatin buka informasaun Oinsa alokasaun fundus hirak ne'e sei eksekuta iha Distrito Oecusse.


Hanesan mos publika tiha ona iha TOLAS  iha 22 Fevereiru 2011 http://tolas-oekusse.blogspot.com/2011/02/orsamentu-hadian-estradas-oekusse-tun.html Fundus Infrastruka ba Tinan 2011 aloka ba Distrito Oecusse tun husi USD $ 10.710.000,00 ba deit USD $ 2.532.000,00 kuaje tun 76,36 %.

hare pigura iha karaik ne'e komparasaun entre orsamentu infrastruktura iha 2010 kompara ho iha 2011.
Pakote Projeitu desenvolvementu Distrito too oras ne'e sidauk iha mak Kompleto ou 100% sa tan atu tengki hahu ona eksekuta Projeitu iha 2011.

Keta   halo povu mak sei terus hela deit hodi sustenta aan hadia rasik sistema aat sira kada tinan, hanesan akontese iha Terminal Sentral Tono wainhira Mota konsege sobu rahun Bronjong kuaje metro 3. Uma kain hamutuk 46 ne’ebe hela besik liu ba area terminal ne'e kontribui rasik Osan kada uma kain USD $ 35.00,00 hodi sosa Bronjong no ense rasik hodi hari'i bronjong iha loron Sabadu 26 Fevereiru 2011.

Wainhira TOLAS konfirma ida ne’e ho Chefi Uma kain ida ne’ebe lakoi temi nia naran ekpresa ninia frustadu ida ne'e ba governu no lider sira:
“ Hare rasik ba, hare ba ami bele halo, salak governu ne’e ajdua sosa deit netik ami bronjong, kuitadu ami povu kiik ne'e mak atu hein too bainhira los mak lori  bronjong mai  tau ba ami nia mota ne’e”


 Haktuir tan husi chefi uma kain ne’e “ ami iha ne’e pronto atu kolabora ho governu salak iha programa ne’ebe klaru hodi husu ami tun hotu ba servisu, se ohin loron ami la halo rasik ami nia bronjong ne’e ohin kalan mota ne’e bele sobu hotu ami sira tuur iha Tono ne’e.



Wainhira TOLAS halo monitorizasaun ba servisu rasik ense bronjong ne'ebe uma kain 46 ne'e halao, latoo oras 4 nia laran sira konsege hari'i bronjong hodi proteje fila fali kanal kuak ne'ebe rahun no sobu husi mota kuaje metru 3 nian.servisu ne'e hahu iha tuku 14.00 oras meudia too tuku 17.00 lorokraik.
Maski udan la fo fatin, ikus mai bronjong metru 3 ne'e remata iha tempu ne'e kedas. ( Ana)

quinta-feira, 24 de fevereiro de 2011

Oekusse Hetan Ona Sintoma Malisan Rekurso

Tuir analiza nebe mak organizasaun Lao Hamutuk iha Dili halo kona ba Malisan Rekursu, TOLAS hare sistoma iha Oekusse no koko atu interpreta analiza Lao Hamutuk nian iha realidade, liu-liu realidade Oekusse nian. Gastus nebe mak Governu sentral Dili gasta iha Oekusse provoka duni mudansa folin sasan tomak iha Dili. Desde Governu hahu ho programa selu osan ba ferik katuas sira, sasan folin aumenta iha aldeias no iha sucos sira nebe dok husi sentru kapital Oekusse Pante Macasar. Folin animal no produtus lokal nebe uluk barratu tebes iha foho, ohin loron sira nia folin aumenta makas. Gastus atu selu ferik katuas sira iha Oecusse iha tinan 2010 ho osan hamutuk $2,394,000. Ferik katuas sira hetan duni osan nee maibe la produz osan tama fali husi fontes seluk iha Oekusse. Osan ba ferik katuas sira nee programa diak ida maibe nia efeitu mos hamenus serbisu voluntarius balun nebe povo halo lor-loron atu hetan rasik osan husi sira nia kosar ben, agricultores barak Oekusse nian ferik katuas sira mak mantein tradisaun agrikultura nain.  Gastus ba ferik katuas hamosu dependensia foun iha Oekusse, laos deit ona ferik katuas sira mak depende ba osan subsidio mai husi Governu Sentral Dili maibe bei oan no oan sira nebe mak lahetan osan lor loron depende fali ba sira nia avo no aman sira mak simu ona husi subsidio ferik katuas sira.
Tuir informasaun nebe mak TOLAS ba kestaun seluk kona ba subsidios fos husi governu sentral nebe to'o duni Oekusse maibe folin fos nian as iha merkadu lahanesan ho folin nebe Governu Sentral hakotu atu fa'an ho folin $12.50 saka ida iha timor laran tomak inklui Oekusse. Orsamentu nebe gasta ba pakote referemdun no kapital desenvolvimentu iha Oekusse nian hamutuk $10 miloes liu iha tinan 2010. Gastus Governu Sentral iha Oekusse ba pakote referendum no projetus kapital desenvolvimentu seluk aumentu mos folin sasan infraestrutura nian iha Oekusse no kria grupu kiik nebe mak implementa projetu pakote referendum no kapital desenvolvimentu nee sai riku derepente. Emprezarius foun barak derepente sosa kareta pajeros no seluk tan maske kualidade serbisu la produs buat foun ruma iha Oekusse. Tuir TOLAS nia observasaun Guvernu Sentral tuir lolos bele kontrola folin fos iha merkadu iha timor laran tomak no folin sasan infra estruturas nian, tan fos nebe Governu sosa ho osan minarai hetan subsidio 100% husi inklui transporte lori fos husi rai liur to nia distribuisaun ba merkadu.  Material infra-estruturas Oekusse mos aumenta makas tan folin metiriasl subsidiarios husi Governu ba meterial kontrusaun nian iha pakote referendum la hamenus folin maibe aumenta folin. Situasaun Oekusse karik pior liu tan, tamba falta asessu transporte husi Dili to'o iha  Oekusse.


Oekusse dok duni husi Dili halo Governu Sental la konsege kontrola folin fos no folin sasan seluk. Problema folin sasan iha Oekusse laos merkado ka emprezarius sira provoka nia aumentu maibe politika governu sentral ho nia subsidios oin oin mak provoka aumentu ba folin sasan mask TOLAS rasik observa katak reforma tributaria nebe Governu Sentral halo tiha ona ho hamenus taxa importasaun ba sasan basiku ba povo Timor Leste tomak. Sintoma malisan rekursu karik akontese dadauk iha Oekusse hare husi nivel gastu no politika husi Governu Sentral nebe aloka osan barak ba Oekusse maibe laiha equilibriu ho produsaun domestika iha Oekusse laran rasik.  Esemplo seluk mos bele hare husi traktores nebe Governu Sentral fahe iha Oekusse sedauk konsege produs fos entre 30% too 50%  atu bele sustenta Oekusse no hamenus dependensia populasaun Oekusse ba fos nebe subsidiu husi Governu Sental. TOLAS se kontinua akompanha situasaun hirak nee.

*Intervensaun Fós MTCI “Emprezariu ‘Nakar’ Tenta Senior Shop”

Timor Post Kinta, 24 Fevereiru 2011
Dili-
“Hafoin governu distribui fós MTCI ba loza tolu ne’ebe determina, iha emprezariu nakar balun tenta senior Shop atu hetan hasesu ho kuantidade boot.


Senior Shop Kuluhun Dili, nia Diretor Fernão Lesavio, hatete hafoin governu halo distribuisaun fós MTCI ba sira hodi responde preokupasaun populasaun kiik nia ba folin fos iha merkadu, iha mos enprejariu nakar balun ne’ebe durante ne’e manipula folin fos tenta sira atu sosa ho kuantidade boot.
“Iha segunda-feira hatun no iha tersa-feira barak mai husu hau dehan la bele e ida ne’e estadu fo kedas no ami konkorda katak fa’an saku ida-ida ba ita nia maluk kiik sira, Diretor dehan ba Diariu ne’e iha nia fatin foin lalais ne’e.
“Iha balun lor-loron mai dehan labele fo ga, tanba ita langanan laos katak hau interope ita nia lia fuan maibe labele tamba laos hau mak hatama mai husi ne’eba maibe estadu nia desizaun ne’ebe hau tenki kompri estadu nia lia fuan,”dehan fernão Lisavio.
Iha parte seluk nia hateten katak, ba futuru wainhira governu sei kontinua kria planu ida ne’e nia parte sei apoiu nafatin programa ne’e hodi nune’e povu kbiit laek sir abele hetan fos MTCI ho diak tuir kbiit ne’ebe sira iha.
(aga)
  

“FRETILIN-CNRT Konsidera MI Fraku”



 Timor Post
Kinta, 24 Fevereiru 2011

Dili-
“Bancada FRETILIN no CNRT iha Parlamentu Nasional konsidera Ministeriu Infraestrutura (MI) laiha kapasidade atu dezenvolve area infraestrutura iha Timor Leste.

Pojisaun ne’e bancada FRETILIN no CNRT foti relasiona ho kondisaun Estrada iha teritoriu tomak ne’ebe kuaze at hotu ba kestaun ne’e komesa husi povu babain to’o reprejetante povu iha PN hakilar maibe lahatudu rejultadu pozitivu.

“Problema Estrada ne’e kausa lorloron ema preukupa i problema ne’e mosu tamba durante ne’e governu halo deit manutensaun ba Estrada nebe Indonesia husik hela ba ita,”haktuir Deputadu CNRT Arao Noe de Jesus iha PN kuarta (23/02).

Nia akresenta manutensaun ba Estrada ne’ebe durante ne’e iha barak liu laiha kualidade.

“Ne’e hotu tamba planeamentu no levantamentu maka ladun diak no kapasidade tekniku mos lasufisiente entaun rejultadu husi osan barak nebe gasta ne’e nia fit back ita lahare hetan,”lamenta deputadu CNRT ne’e.

Membru komisaun G ne’ebe trata asuntu infraestrutura no ekipamentu social ne’e hateten iha orsamentu foin lalais ne’e iha dotasaun inisial governu propoin U$20 Milloens maibe PN aumenta tan U$22 milloens ba fundu emerjensia atu salva guarda ba situasaun hotu.

Maibe deputadu CNRT ne’e hatete MI mak presija detekta no programa diak atu emerjensia hirak ne’e labele halo kalkulu depois halao servisu maibe invensaun mak barak liu entaun rejultadu servisu oituan maibe osan selu barak liu.

“Akompanyamentu terenu tekniku sira husi infraestrutura, obras publika tenki akompanya lorloron atu hatene kubikasi nebe estraga kada loron,”esplika Arao.

Tan ne’e deputadu CNRT ne’e dehan atu hadia iha fatin balu tenke emerjensia duni laos halo tiha projeitu ida mak konsidera hanesan emerjensia.

IHA FATIN HANESAN, Bancada FRETILIN liu husi deputadu Inacio Moreira hatete problema ne’e kontinua mosu tamba governu mak laiha kapasidade atu rejolve.

“problema Estrada ne’e tinan bain loron mak hanesan ne’e hela deit, tamba governu mak laiha duni kapasidade,”deklara nia.

Inacio dehan governu ne’e ukun tinan tolu ona no gasta osan barak ona maibe lahatudu rejultadu pozitivu.

Tan ne’e FRETILIN kontinua husu responsablidade governu nian tamba osan barak mak gasta ona liliu prosesu ejekusaun osan refere.

“Governu tenke asumi responsablidade esplika ba povu katak osan barak mak gasta ona maibe Estrada seidauk diak realidade iha dili laran deit kontinua at,”lamenta nia.

Buat hirak ne’e akontese tamba governu liliu MI laiha planu atu dezenvolve nasaun ne’e.
(gus)

Iha Orsamentu ba Ro'o Nakroma Maibe Sempre Paradu Iha Fulan Balun

Maske Nakroma sedauk fila atu servi passaeirus Oekusse-Dili-Oekusse Tinan 2010 Governu aloka osan barak tinan tinan ba Nakroma atu lao. Iha tinan 2010 Guvernu aloka $1.918,000 no iha tinan 2011 alokasaun orsametnu ba Nakroma mos hanesan tinan liu ba. Guvernu hatene momos katak iha tinan ida nia laran Nakroma presija halo manutensaun iha Subabaya Indonesia, maibe tinan tinan Guvernu falha atu hetan fali ro'o seluk hodi troka Nakroma enquantu Nakroma halo manutensaun iha Indonesia.

quarta-feira, 23 de fevereiro de 2011

Se mak tuir los responsabilija?


Ida ne’e mak kondisoens Kampu Foteboll Oecusse, iha Bairo Oebau Aldeia sanane, Suco Costa -Pante Makassar pertensi ba distrito Oecusse nian. Hanesan propiedade estadu nian, Governu la tau matan liu ba kondisoens kampu refere, ikus-ikus ne’e protesta komesa mosu husi juventude sira ne’ebe mak laran tristi tebes hare kondisoens Kampu bola nian sai tiha fali hanesan Estrada ba liu-liu uma kain hirak ne’ebe besik liu ba area baliza kedas ho linha kampu nian.

Ida ne'e Resort INUR SACATO, resort ne’e loke akomodasaun ba publiku hateke diretamente ba Balija kampu husi parte Lorosae nian. Odamatan boot Hotel nian konserteja fo aksesu liu ba mobilizasaun husi kliente sira nia transportasaun privadu inklui mos hotel nain nia transporte.



Hare ba kondisoens ne’e halo ita hanoin katak governu seidauk kontrola ninia povu sira atu uja no kuidadu mos rekursu estadu nian, maibe husik hansa matan delek fali lahare katak loron ba loron , sei karik kuntinua ida ne’e sei estraga kampu foteboll ne’e iha futuru.Saida mak ita bele halo hodi prevene estragus hirak ne’e?

Posted by Picasa

terça-feira, 22 de fevereiro de 2011

Orsamentu Hadian Estradas Oekusse Tun iha Tinan 2011

Orsamentu infra-estruturas  Oekusse tuir dokumentu proposta OJE 2011, livru 3 Orsamentu Jeral Estadu nian, hatudu katak Orsamentu aloka ba infra-estruturas Oekusse ba tinan 2011 tun husi $10,710,000 iha tinan 2010 ba $2,532,000 iha tinan 2011. Orsamentu nee la sura ho orsamentu kapital desenvolvimentu seluk ba infra-estruturas Oekusse nian  nebe se aloka mos liu husi Fundo Infra-Estrutura ba tinan 2011 hamutuk $2,128,000; 
a. nebe $500,000 atu halo ponte tono, 
b. $500,000 reabilitasaun ba estradas nacionais Oekusse, 
c. proteksaun ba canal irrigasaun no Zona Agricola Tono $628,000
d. reabilitasaun estradas tumin $500,000. 

Nune'e total orsamentu Oekusse nian aloka ba infra-estruturas ba tinan 2011  tuir husi livru 3 no Fundo infra-estruturas maneja iha PM Xanana nia okos ba tinan 2011, nia total hamutuk $4,660,000. Total ida ne'e la sura ho orsamentu nebe mak aloka ba konstrusaun linhas transmissaun elektrisidade nian nebe laiha informasaun kona ba nia alokasaun ba distritu Oekusse no la sura ho  Orsamentu nebe aloka ba Kapital Grants nia total hamutuk $236,000 ba tinan 2011. TOLAS sei tenta nafatin hetan informasaun hirak ne'e hodi informa ba publiku timor oan tomak kona ba alokasaun OJE 2011 iha distritu Oekusse. Iha momentu nebe estradas barak Oekusse nian aumenta at Governu hamenus alokasaun orsamentu ba estradas husi total $5,520,000 iha tinan 2010 ba $1000,000 deit iha tinan 2011. Tuir TOLAS nia observasaun total osan $1000,000 nebe aloka atu hadia estradas nacionais Oekusse nian se lakonsege hadia estradas barak iha Oekusse iha tinan 2011. Maske nune'e povo barak Oekusse se husu nafatin informasaun kona total $5,520,000 nebe aloka iha tinan 2010 atu reabilita estradas nasionais Oekusse nian nebe nia resultadu ita lahare ho kondisaun dalan Oekusse nian. TOLAS mos tenta buka tuir informasaun kona ba gastus ba hadia estradas Oekusse nian iha tinan 2010 nian nebe lahatudu resultadu husi gastus sira nee ho kondisaun estradas nacionais Oekusse nian nebe aumenta at ba bebeik iha tinan 2011.

segunda-feira, 21 de fevereiro de 2011

Mitigasaun Oinsa ba Aihun tuan Sira?

Udan ne’ebe tun durante fulan ida tomak iha fulan Janeiru 2011 fo impaktu ida mos ba disaster ai tuan boot sira ne’ebe hahu monu dadauk, ai hirak ne’e tuir TOLAS nia observasaun laiha planu antisipasaun ou Mitigasaun.
Hanesan hare iha Area Banoko, Suco Lalisuk, Pante Makassar husi Sub Distrito Fila iha Oecusse nian, ai tuan ne’ebe monu sai risku boot ba Estrada inklui familia ne’ebe hela besik iha area refere.
La dook husi Bairo Banoko, liu tiha metro 300 ba aldeia Nuslao , Suco Bobokase, Ai tuan hanesan Monu hafoin udan ne’ebe boot durante loron 3. Ai hun tuan hirak ne’e monu halo sistema Gravitasaun Bee mos ba aldeia ne’e istraga total ate agora sira dauk hadia rasik husi komundiade hein deit husi governu hodi  hetan rehabilitasaun.
Autoridade lokais sira tuir lolos iha ona responsabilidade maksimu hodi kontrola no identifika risku ba Ai hun tuan sira ne’e hodi nune'e bele halo planu mitigasaun nian.
Liu deit loron 5 akontese ai monu bele hetan fali iha Aldeia Manuinpena Suco Lalisuk, dalai da ne’e mobilizasaun kareta publiku no privadu iha dalan ne’e paradu kuaje han oras 5 hafoin komunidade ajuda hamos emerjensia hodi loke dalan ba transporte.
Maski nune'e, sidauk iha nafatin hanoin atu tau matan ba Posibilidade risku ne’ebe bele hamosu husi ai tuan hun boot seluk iha Cidade Oecusse laran.
Labele hein too ai monu mak foin haruka Bombeirus Mai hodi ajuda ami” hanesan ekspresa husi  shra, Anastasia, chefi familia feto ida iha aldeia Oefoko wainhira dada lia ho TOLAS. “ haktuir tan Anastasia, "sorti asidente hirak sira ne’e sidauk iha vitima,, Governu no Autoridade labele hein kuandu to'o iha ona Vitima maka foin bele halai tunsae”.
Tuir observasaun TOLAS aihun tuan no boot bele kategoria hanesan risku ba siguransa ema ida nia vida liu-liu mos bele estraga rekursu seluk se wainhira ladun iha atensaun.

Ita hein katak , sei iha planu atu identifika risku insiguru hirak ne’e iha komunidade nia leet hodi bele prepara planu mitigasaun ne’ebe ekslusifu ba Autoridade lokais sira.

Tolas Iha Loron Rua Nia Laran

Tolas hahu hetan ona viewers husi fatin barak iha mundo tomak.. barak liu husi Timor Leste.

Edifisiu Camara Minicipal Kontrusaun Remata Ona

Kontrusaun ba Edifisiu Camara Municipil Oekusse remata ona iha tinan 2010 ho total orsamentu $699,356,89 maibe to'o ohin loron edifisiu ne'e mamuk hela, sedauk utilija. Iha tinan 2008 povo Oekusse rona katak Guvernu sei organiza eleisaun Camara Municipais nain hat, Baucau, Dili, Maliana no Oekusse iha tinan 2010. Maske iha Konstituisaun RDTL haklaken tiha ona Oekusse hanesan Rejiaun Administrativa no Ekonomia Espesial maibe to'o ohin loron tratamentu ba Oekusse se hanesan ho distritus sira seluk. Eleisaun Municipal Oekusse karik importante ba desentralizaun poder nebe mak to'o ohin loron konsentra deit iha Dili. Problema Oekusse karik laos problema presija Municipal nian maibe problema tratamentu tuir Konstituisaun RDTL nian nebe konsidera Oekusse hanesan Rejiaun Administrativa no Ekonomia Especial.

International Crisis Group : Timor-Leste: Oecusse no Fronteira Indonezía nian

International Crisis Group : Timor-Leste: Oecusse no Fronteira Indonezía nian

Fatuk Sinai..

Fatuk Sinai, fatin mos ba Oekusse oan iha Citrana sunu lilin halo ritual ba avo sira.

Fatin Hanesan Iha Tempo Bailoro no Tempu Udan

 Vista Ba Sikluli Tempo Udan,
 Tempu Bailoro

Selu tulun Jeca Nian $0.25


domingo, 20 de fevereiro de 2011

Nakroman

Nakroma..

Muk sotu oum he pul an ko au he fanin..
Ses nan puk hen meuben au he teajen fain on au kuan..
Bi ia panat ho aoman nina..fain oumat on le nane...
Bi ia hom toko mes.. mes ho kaisam telon mnasi...

Neuba noknoka fen um'nei an ho human...
Nakroman pu papa nuaben matak oeman huma ausa teop ko..
Namuin ho mitan fain bute mes muton kau..au ba es le fai mes an..
Ho human mani luman..mes nahunut namenat hit nua kit

Eiii au nina.. muhaeb kau lalan mnaa'un es..
Etii tea nane u men an funan mnaun es..
Noka au he fanin..nekam seun kau meik molok..
faes main mutepa main kau..tekmana leé au susar..

Nakroma pu he naoben.. mutuin kau he mail kau...
Au tea tasi tanana u eti nukuk... mut lia mubala...

Orsmentu Jeral Estadu TL 2010 nebe Finansia Funsionarius Estaduu Iha Oekusse


Tuir dokumentu OJE 2010 nian Orsamentu Estadu nebe gasta hanesan orsamentu corrente ( anggaran rutin) atu selu ba funsionarius estadu iha Oekusse hamutuk ema 1,234. Funsionarius barak liu mai husi edukasaun ho numerus professores ba escola primarias hamutuk ema 364; escola secundarias ema 187, iha Saude nian total numerus infermeirus inklui parteiras hamutuk 64 no medicas nain 6. Total numerus Polisia Nasional Timor LEste Nian iha Oekusse hamutuk 184.
Husi total numerus funsionarius estadu Guvernu gasta osan hamutuk $ 5,700,000 iha tinan 2010. 

Total Orsamentu Jeral Estado (OJE) 2010 Ba Infrastruturas Oekusse

Total OJE nebe tuir projetus infrastruturas ba tinan 2010, Guvernu nia dokumentu hatudu katak total osan nee mak aloka hamutuk $ 10,710,000. Total nee iha realidade sedauk implementa hotu iha tinan 2010. Hein katak se bele realiza iha tinan 2011. Total osan nebe mak ita lahare nia implementasaun hanesan hakerek iha tabela mak projetu reabilitasaun estrada Pante-Makasar too Citrana Nitibe ho osan hamutuk $5,2520,000

Mapa Distrito Oekusse

Mapa Oekusse fasilita ita kuinese Oekusse diak liu.

Estrada Oekusse Presija Hadia Iha Tinan 2011

Difikuldades populasaun Oekusse laos deit hetan asessu transporte husi kapital Dili-Timor Leste nian maibe asessu entre sub-distritu 4 Oekusse nian la fasil atu fasilita asessu ba populasaun Oekusse. Mota bot tono dala ruma sai obstakulu bot ba asessu ligasaun Oekussse laran entre husi sub-distritais Pante Macasar, Bobometo ho Sub-distritais Nitibe ho Passabe. Dalaruma mota tono sae makas populasaun Oekusse sai isoladu iha sira nia rain rasik liu-liu asessu sub-distritus sira nebe presija hakat mota tono. Tuir planu Guvernu se halo ponte iha Noe Fefan atu halo ligasaun Pante Makasar ho Nitibe.

Porto Mahata Oekusse Se Hadia Apoiu Husi Japao

Porto Mahata Oekusse sei reahabilita iha tempo badak. Reabilitasaun Portu Mahata Oekusse bele tulun ro'o sira nebe tula passajeirus Oekusse Dili no bele mos tulun tula sasan Oekusse Dili-Oekusse. Porto nee se halo iha tinan 2011 nia laran tuir planu projetu nee se hotu iha tinan rua oin mai.

Transporte Ba Oekusse Liu Husi Fronteira Indonesia

Transporte ba Oekusse ho ro'o Nakroma paradu hela. Ro'o Nakroma se halo hela nia manutensaun iha Surabaya Indonesia sedauk fila. Governu responde ho medidas temporaria ho fasiliti truck ba povo Oekusse husi Dili ba Oekusse hakat fronteira Indonesia ba Oekusse. Guvernu hato'o tiha ona ba publiku katak ro'o seluk troka ro'o Nakroma se iha Kupang sedauk mai to'o Dili tan tasi bot. Ponte Loes Liquica nian mos at dadauk, ponte Loes laiha kondisaun atu lori sasan barak no todan liu ponte leten. Situasaun ponte Loes bele difikulta movimentu sasan husi Dili ba to'o Oekusse.