quinta-feira, 24 de fevereiro de 2011

Oekusse Hetan Ona Sintoma Malisan Rekurso

Tuir analiza nebe mak organizasaun Lao Hamutuk iha Dili halo kona ba Malisan Rekursu, TOLAS hare sistoma iha Oekusse no koko atu interpreta analiza Lao Hamutuk nian iha realidade, liu-liu realidade Oekusse nian. Gastus nebe mak Governu sentral Dili gasta iha Oekusse provoka duni mudansa folin sasan tomak iha Dili. Desde Governu hahu ho programa selu osan ba ferik katuas sira, sasan folin aumenta iha aldeias no iha sucos sira nebe dok husi sentru kapital Oekusse Pante Macasar. Folin animal no produtus lokal nebe uluk barratu tebes iha foho, ohin loron sira nia folin aumenta makas. Gastus atu selu ferik katuas sira iha Oecusse iha tinan 2010 ho osan hamutuk $2,394,000. Ferik katuas sira hetan duni osan nee maibe la produz osan tama fali husi fontes seluk iha Oekusse. Osan ba ferik katuas sira nee programa diak ida maibe nia efeitu mos hamenus serbisu voluntarius balun nebe povo halo lor-loron atu hetan rasik osan husi sira nia kosar ben, agricultores barak Oekusse nian ferik katuas sira mak mantein tradisaun agrikultura nain.  Gastus ba ferik katuas hamosu dependensia foun iha Oekusse, laos deit ona ferik katuas sira mak depende ba osan subsidio mai husi Governu Sentral Dili maibe bei oan no oan sira nebe mak lahetan osan lor loron depende fali ba sira nia avo no aman sira mak simu ona husi subsidio ferik katuas sira.
Tuir informasaun nebe mak TOLAS ba kestaun seluk kona ba subsidios fos husi governu sentral nebe to'o duni Oekusse maibe folin fos nian as iha merkadu lahanesan ho folin nebe Governu Sentral hakotu atu fa'an ho folin $12.50 saka ida iha timor laran tomak inklui Oekusse. Orsamentu nebe gasta ba pakote referemdun no kapital desenvolvimentu iha Oekusse nian hamutuk $10 miloes liu iha tinan 2010. Gastus Governu Sentral iha Oekusse ba pakote referendum no projetus kapital desenvolvimentu seluk aumentu mos folin sasan infraestrutura nian iha Oekusse no kria grupu kiik nebe mak implementa projetu pakote referendum no kapital desenvolvimentu nee sai riku derepente. Emprezarius foun barak derepente sosa kareta pajeros no seluk tan maske kualidade serbisu la produs buat foun ruma iha Oekusse. Tuir TOLAS nia observasaun Guvernu Sentral tuir lolos bele kontrola folin fos iha merkadu iha timor laran tomak no folin sasan infra estruturas nian, tan fos nebe Governu sosa ho osan minarai hetan subsidio 100% husi inklui transporte lori fos husi rai liur to nia distribuisaun ba merkadu.  Material infra-estruturas Oekusse mos aumenta makas tan folin metiriasl subsidiarios husi Governu ba meterial kontrusaun nian iha pakote referendum la hamenus folin maibe aumenta folin. Situasaun Oekusse karik pior liu tan, tamba falta asessu transporte husi Dili to'o iha  Oekusse.


Oekusse dok duni husi Dili halo Governu Sental la konsege kontrola folin fos no folin sasan seluk. Problema folin sasan iha Oekusse laos merkado ka emprezarius sira provoka nia aumentu maibe politika governu sentral ho nia subsidios oin oin mak provoka aumentu ba folin sasan mask TOLAS rasik observa katak reforma tributaria nebe Governu Sentral halo tiha ona ho hamenus taxa importasaun ba sasan basiku ba povo Timor Leste tomak. Sintoma malisan rekursu karik akontese dadauk iha Oekusse hare husi nivel gastu no politika husi Governu Sentral nebe aloka osan barak ba Oekusse maibe laiha equilibriu ho produsaun domestika iha Oekusse laran rasik.  Esemplo seluk mos bele hare husi traktores nebe Governu Sentral fahe iha Oekusse sedauk konsege produs fos entre 30% too 50%  atu bele sustenta Oekusse no hamenus dependensia populasaun Oekusse ba fos nebe subsidiu husi Governu Sental. TOLAS se kontinua akompanha situasaun hirak nee.

Sem comentários:

Enviar um comentário